Fotomāksla

Fotogrāfija un veids, kā mākslinieks var izteikt savas domas un emocijas. Katru bildi var interpretēt pēc tā, ko mēs tur ieraugam un uztveram par svarīgāko. Fotografēšana vienam ir hobijs, otrs ar to nopelna sev iztiku. Ir daudz veidi, kā var izpausties šajā īpašajā mākslā. Lai būtu par pieprasītu profesionāli šajā specifiskajā mākslā, ir jābūt augstai darba kvalitātei un labiem fotografēšanas piederumiem: labas klases fotoaparāts, izgaismošanas ierīces, statīvs un citi. Ne tikai ar labiem piederumiem kļūst par profesionālu fotogrāfu – ir jāmāk saskatīt šedevru jebkurā vietā kredīts bez darba vietas.

Klusā daba ir ainavas vai nedzīvu priekšmetu fotografēšana. Šīs fotogrāfijas ir īpašas ar to, ka ne kurš katrs saredz pavisam parastā lietā mākslu. Uzliekot uz fotogrāfijas, paveras cits skats uz ikdienišķām sadzīves lietām, piemēram traukiem, vāzēm, vai sētas kokiem. Liela māksla ir fotografēt pavisam smalkas un cilvēka acij nepamanāmas lietas. To mēdz saukt par mikro-fotografēšanu. Šādām fotogrāfijām ir nepieciešami īpaši papildus piederumi – objektīvi ar lielu pietuvināšanas iespēju.

Sadzīves ainas ir raksturojamas ar fotogrāfijām, kuras ir uzņemtas no malas vērojot kādu kustību. Tajās cilvēki nepozē, bet gan dara savus ierastos darbus, daudz reiz pat nezinot, ka tiek iemūžināti fotogrāfijās. Īstiem profesionāļiem ir jāmāk atrast īsto vietu un laiku, bildes tapšanai. Dzīvnieku fotografēšanai ir nepieciešama liela pacietība un asa reakcija. Savvaļas dzīvnieki ir neprognozējami, tos ir speciāli jāpievilina, piemēram, noliekot kādu sauju riekstu vāverei. Ir, protams, lielie dzīvnieki, kuriem ēsmas nebūs nepieciešamas – ir vienkārši jāgaida slēpnī kadra vērts mirklis. Mājas mīluļus fotografēt ir vieglāk, it sevišķi, ja tas ir jūsu paša mājdzīvnieks. Ir pat dzīvnieki, kuriem patīk fotografēties, tie pozē objektīvā, par to pēc tam dabūjot kādu kārumu. Profesionāļi mēdz nolikt kādu desas gabalu uz sava fotoaparāta, lai suns skatītos tieši viņam virsū. Fotogrāfiem ir jābūt radošiem savā iztēlē, kā pievērst sev uzmanību. Gan cilvēki, gan dzīvnieki ir kustībā, tāpēc jārēķinās, ka bildes var būt daudz, bet derīgas tikai dažas.

Portrets ir bildes, kurās cilvēki visbiežāk ir miera stājā. Tās tiek uzņemtas dokumentiem (pasei, darba apliecībai un citiem), atmiņu albumiem skolās, svētkos un pasākumos. Dokumentu fotogrāfijā ir jābūt noteiktam galvas leņķim, fotogrāfijas lielumam, jābūt 100% apgaismotai. Šādas fotogrāfijas taisa salonos, kur tam visam ir speciāli palīglīdzekļi. Pasākumos fotografēšanai bieži vien ir dekoratīvi izkārtota kāda vieta, kur tiek iemūžinātas cilvēku grupas. Fotogrāfam ir jāveido pēc iespējas labāka kompozīcija, ņemot vērā auguma parametrus, apģērba krāsas un pārējo, ko viņš uzskata par noderīgu. Kā speciālu fotografēšanas mākslu var izdalīt bērnu fotografēšanu. Tā ir sarežģītāka, jo bērni mēdz būt niķīgāki, neprognozējamāki, var ātri nogurt sēžot vienā pozā. Fotogrāfam ir jāmāk sev piesaistīt ilglaicīgu uzmanību, palīgā ņemot spēļmantiņas vai jebko, uz ko bērns reaģē ar lielu interesi.

Dokumentālās fotografēšanas pamatā ir iemūžināt bildes kā vēsturiskas liecības. Tās var būt sporta sacensības, teātra pirmizrāde, jaunas ēkas atklāšana. Šajā tehnikā fotogrāfs izkārto kompozīciju tā, lai būtu iemūžināts svarīgākais pasākuma mirklis, ja runa ir par kādas ēkas atklāšanu, pieminekļa uzcelšanu un nedzīvām lietām. Balvas pasniegšanas sporta sacensībās, olimpiādēs un citos pasākumos ir svarīgākais brīdis, kas notiek kustībā, tāpēc to nevajadzētu nokavēt. Šo fotogrāfiju ir iespēja iemūžināt tikai vienu reizi, tāpēc labāk ir izmantot fotografēšanas veidu, kur sekundē var iegūt vairākus kadrus – tā būs pārliecība, ka neviens mirklis nav nokavēts.